Vektora Vēsture

Tautas deju ansambļa “Vektors” vēsture aizsākas 1958.gadā, kad studentiem savas durvis no jauna ver līdz 1.pasaules karam pastāvējušais Rīgas Politehniskais institūts. Atjaunotajai augstskolai vajadzīgi pašdarbības kolektīvi, arī vēlmes darboties studentiem netrūkst. Tā pavisam drīz uz pirmo mēģinājumu Kronvalda bulvārī ierodas 13 meitenes un Māris Ulmanis. Un Ludmilas Krūmiņas vadībā tiek izveidots deju kolektīvs.

“Pēc pusgada studenti uzradās,  kam kājas tā paviegli cilājās, tie sanāca kopā un nolēma: mums danču biedrība jārada!”
/fragments no Vektora atmiņu grāmatas/

1960.gadā kolektīvs pirmo reizi piedalās Dziesmu un Deju svētkos, kur Uldis Šteins ievēro Rīgas Politehniskā institūta deju kolektīva dejotāju dzirksti un pieņem atkārtotu piedāvājumu vadīt kolektīvu.

"1960.gada 21.jūlijā Inas dzimšanas dienas svinībās uz rīta pusi tiek nolemts mainīt kolektīva vadību. Labi, ka nākamajā dienā līst un deju svētkus atceļ, jo nosvinējušies līdz pirmajiem tramvajiem, izskatāmies nevarīgi.
/fragments no Vektora atmiņu grāmatas/

Lai arī sākums tiešām ir grūts, 1963.gadā kolektīvam tiek piešķirts Tautas deju ansambļa goda nosaukums, un neilgi pēc tam dejotāji sāk sevi dēvēt par “vektoriešiem”.

Kādēļ “Vektors”?

“Es nekad neesmu nožēlojis, ka izvēlējāmies tieši šo nosaukumu, jo ar vektoru apzīmē tādus jēdzienus, kuriem katrā momentā, pat vismazākajā, ir noteikts lielums un noteikts virziens.”
/Uldis Šteins/

 Nu jau vairāk nekā 65 gadus ilgajā "Vektora" mūžā piedzīvots daudz! Vektora biedru grāmata nemelo - ansamblis par nemierniekiem padarījis vairāk nekā 600 dejotājus. Te izstāstīti neskaitāmi deju stāsti, te top spēcīgas, nozīmīgas jaunrades un nozarē svarīgi projekti, te uzdzirkstī mūžam ilgas draudzības, uzplaukst jaunas ģimenes, te top vēl neredzētais, jaunais, iedvesmojošais! Un pāri visam - te miera dzīves nepazīst!