Dullais deju pavasaris
Vektora sektorā pavasaris un pirmie soļi vasarā allaž ir dulli, kalendāros un dejotpriekā pilni. Kā jau iepriekš mazliet ieminējāmies, pēc koncerts “Plecu pie pleca, līdz pasaule kļūs veca” pavēra slūžas kārtīgam deju maratonam. Kā mums gāja?
Kamēr idejas vēl svaigas, kamēr dejas dzirksts nav zudusi, pēc pāris dienu ilgas pauzītes tikāmies treniņnometnē “Ronīšos”, lai krietni labi piestrādātu pie nākamā gada Deju svētku repertuāra, jo daļu no tā izdejojām Jelgavā “Mēs mīlam dejā’22”, paralēli dejojot ar citiem Latvijas labākajiem ansambļiem. Ak, tie bija tik skaisti sadejošanās svētki! ? Un kas par ballīti! Gan mūsu, gan citu sagatavotie tematiskie priekšnesumi ļāva atgriezies 2002. gadā un no sirds izdejoties pie tām vecajām, labajām dziesmām! Protams, līdz rīta gaismiņai.
Jūnija sākumā atgriezāmies kultūras pilī “Ziemeļblāzma” uz repertuāra pārbaudes semināru. “Ziemeļblāzmas” parkā saēdāmies ceriņu laimītes, pulcējās A un Dē sastāvs, atbrauca arī Uldis ar cieši mīļiem ceļavārdiem un.. viss bija lieliski! A sastāvs izdejoja Deju svētkos iekļautās “lēnās” dejas “Uz Daugavas es dzīvoju” un mīļo, mīļo “Skaista mana tēvu zeme”, savukārt Dē sastāvs ielozēja un izvēlējās klasisko un skaisto “Es mācēju danci vest” un sprigano “Bēru riekstus kabatā”. Priecīgi pēc-vārdi no žūrijas, citiem ansambļiem un to vadītājiem deva mums foršu sajūtu, ka esam uz pilnīgi pareizā ceļa! ✨
11.jūnijs Vektorā bija ļoti agrais rīts! Cēlāmies līdz ar pirmajiem gaiļiem, lai jau laikus būtu un turpmāko dienu pavadītu Alūksnē – Dziesmu ujn Deju svētku modelēšanas koncertā. Saules apmīļoti (nu, ļoti!), viesmīlīgās Alūksnes iepriecināti un Deju svētku “garšu” noķēruši mēs bijām.
Pēc tik skaistas dienas Alūksnē prasās mieriņu un atpūtu? Nekā, mēs miera dzīves nepazīstam taču! Svētdienu pēc tāl-brauciena aizvadījām Ķīpsalā, gatavojoties Studentu Dziesmu svētkiem “Gaudeamus”, uz kuriem mums bija jādodas jau pēc nedēļas. Latvijas programmu izdejojām kopā ar citiem universitāšu ansambļiem, vienojāmies skaņdarbos ar fantastiskiem koriem un orķestriem. Lietuva mūs uzņēma ar vērienu! Skaistu koncerta programmu, jaunām draudzībām, vecām draudzībām (sveiciens citiem Latvijas universitāšu deju ansambļiem, “latviešu” zaļumballe bija grandioza! ?), dejām – gan mēģinājumos, gan ballītēs -, priekiem un neremdināmu studentiska nemiera garu! Tiekamies nākamjos svētkos 2026.gadā Rīgā!
Nu gan mums mazliet, mazliet atelpas, iekrāsim saules staros ievīto spēku, prieku un atgriezīsimies ar jauniem piedzīvojumiem!
Es miera dzīves nepazīstu kopš sapinos ar Vektoru!